Heritage - Hästens through the centuries | Hästens

1839. gada Ziemassvētki deviņus gadus vecajam Pēram Ādolfam un viņa sešiem brāļiem un māsām mazajā ģimenes mājiņā pie Ērebro bija drūmi. Viņu tēvs Johans Jansons tikko bērniem bija pateicis, ka viņu māte ir devusies mūžībā, pārgurusi no tā laika skarbajiem apstākļiem. 19. gadsimta sākumā Zviedrijā valda nabadzība, un trešdaļa iedzīvotāju emigrē uz Amerikas Savienotajām Valstīm cerībā uz labāku dzīvi. Pēra Ādolfa tēvs paliek Zviedrijā, un, bērniem augot, viņš stāsta, cik svarīgi ir pieprast gan prasmīga amatnieka, gan tirgotāja meistarību:

“VĒLOS, LAI JŪS BŪTU PRASMĪGĀKI PAR MANI. LAI JŪS APGŪTU AMATU UN KĻŪTU PAR MEISTARIEM SAVĀ IZVĒLĒTAJĀ AMATĀ, KAS ĻAUS CILVĒKIEM SNIEGT TO, KAS VIŅIEM VAJADZĪGS. UN, TO DAROT, JŪS VIENMĒR SPĒSIET PARŪPĒTIES PAR SAVIEM MĪĻAJIEM.”

Pērs Ādolfs izaug par jaunu vīrieti ar lielām ambīcijām un ir apņēmības pilns kļūt par seglu meistaru. Šis lēmums mainīs ne tikai viņa, bet arī viņa bērnu un nākamo paaudžu dzīvi.  18 gadu vecumā Pērs Ādolfs kļūst par seglu darinātāja mācekli, kurš gatavo izcilus seglus un zirglietas, izmantojot vietējo Zviedrijas ādu.

Pēc četriem gadiem, 1852. gada 22. martā, Zviedrijas karalis viņam piešķir seglu meistara apliecību. Papildus segliem un zirglietām seglu darinātāja uzdevumos ietilpst labāko zirga astru matraču un ādas izstrādājumu izgatavošana. Paši prasmīgākie amatnieki tos prata izgatavot ne vien ar vislielāko precizitāti, bet arī ļoti ātri — aizrautīgi un ar izcilību.

Pērs Ādolfs ar lielu lepnumu piepilda savus un sava tēva sapņus. Drīz vien viņš par sievu apņem savas dzīves mīlestību Elizabeti Šarloti Karolīnu Almblādu. Visbeidzot pāris kopā ar trim bērniem — Ādolfu Fredriku, Idu Elizabeti un Pēru Tūri — pārceļas uz Hedu, nelielu kopienu netālu no Šēpingas pilsētas (oriģinālā “Köping”). Abi dēli seko tēva pēdās un kļūst par segliniekiem. Vēlāk Ādolfs Fredriks seglinieka amatu pamet un kļūst par politiķi; krietni apsteidzot savu laiku un aktīvi un aizrautīgi iesaistoties kampaņās par dzimumu līdztiesību.

Pērs Tūre ir tas, kurš turpina ģimenes meistara tradīcijas arī 19. gs. beigās un 1885. gadā seglinieku darījumdarbību pārņem savās rokās. Līdz tam ģimene bija tikusi gana tālu, ievērojot vērtīgo padomu — lai katra nākamā paaudze kļūtu labāka par iepriekšējo un tādējādi rūpētos par tiem, kuri tai ir dārgi.
Audzināts tādā pašā garā kā tēvs, arī viņš, kad līdz ar Pirmo pasaules karu Zviedrijā parādās pirmie automobiļi, ātri pielāgojas mainīgajiem laikiem, gudri izvēloties pievērsties zirgu astru matračiem, sēdekļiem un spilveniem.

Pērs Tūre un viņa dēls Dāvids Jansons turpina piekopt seglu meistaru tradīcijas, attīstot seglu un zirglietu ražošanu un vienlaikus arī paplašinot ģimenes uzņēmumu, ražojot aizvien vairāk gultu. Līdz ar automobiļu parādīšanos Jansons paredz gaidāmās izmaiņas transporta jomā un 1917. gadā nolemj no visas sirds pievērsties gultām. Jāņu priekšvakarā Jansona brālēns Pols Jansons, kuram piemīt mākslinieciskas dotības, uzzīmē “Hästens” pirmo logotipu.

Zirgs ir iekļauts uzņēmuma nosaukumā kā veltījums seglinieku meistaru arodam iepriekšējās paaudzes un kopš tā laika ir kļuvis par “Hästens” identitātes noteicošo simbolu. Tajā pašā gadā pēkšņi rodas augstas kvalitātes materiālu trūkums. Kļūst grūti atrast īstus zirga astrus, kas vienmēr bijis galvenais gultas polsterējuma materiāls, tādā kvalitātē un daudzumā, kāds nepieciešams, lai apmierinātu pieprasījumu pēc augstākās kvalitātes rokām darinātām gultām. Lai zirga astriem parādītos īstās pildījuma īpašības un iegūtu nepieciešamo kvalitāti, tie ir rūpīgi jāatlasa, jāmazgā, jāvāra, jāvērpj, jāapdedzina un kārtīgi jāiztīra. Jansons un viņa tēvs atrod risinājumu, izveidojot savu zirga astru apstrādes fabriku; tādējādi nodrošinot joprojām augstu “Hästens” kvalitāti.

Dāvids Jansons atceras: “Mans tēvs bija seno laiku amatnieks — vārdi “kvalitāte” un “meistarība” bija gandrīz vai svēti. Šī attieksme iespiedās ne tikai manā, bet arī visu uzņēmumā strādājošo prātos. Mēs izgatavosim tādu izstrādājumu, kas pelna cieņu. Tā ir vadlīnija, kuru mēs vienmēr esam ievērojuši. “Tajā laikā seglu meistara sadzīve nebūt nebija spīdoša, un nākotne arī nesolīja uzlabojumus. Patiesībā tieši pretēji. Taču mēs domājām, kā paplašināt šauro jomu, kurā darbojāmies — vai mainīt nelielu rūpalu uz pieticīgu mazu nozari. Toreiz bija tikai mans tēvs, daži amatnieki un es. “Lai sasniegtu progresu, mums nācās pārkāpt tīras amatniecības noteiktās robežas un pievērsties rūpnieciskākām metodēm. Tas mums lika aizdomāties par darbības papildināšanu, izveidojot zirgu astru vērpšanas fabriku. “Varbūt tad, kad aizsākām zirgu astru vērpšanu, mums piemita tas, ko daži sauc par “to mazo dzirkstelīti”. Mēs paplašinājāmies 1917. gadā, un man tajā laikā bija 25 gadi. Protams, tas bija briesmīgs laiks šāda veida uzņēmējdarbības sākšanai — ar pasaules karu, izejvielu trūkumu un milzu grūtībām iegūt piemērotu tehniku. Apstākļi neuzlabojās, kad mans tēvs neilgi pēc tam saslima. Situācija šķita nožēlojama, taču cilvēki no Vestmanlandes, mūsu Zviedrijas reģiona, ir pazīstami ar izturību un spītību. Iespējams, ka tas bija vienkārši lepnums, kas mūs atturēja no padošanās!”

Trīs gadus pēc tam, kad bija nolemts koncentrēties vienīgi uz gultām un kad “Hästens” bija atvēris savu zirgu astru vērpšanas fabriku, uzņēmums iegādājās 20 tonnu zirgu astru, lai apmierinātu ražošanas prasības. Seglu meistari bija kā apmāti ar kvalitāti, cenšoties radīt pēc iespējas labākus izstrādājumus, “Spirit of Excellence” jeb izcilības gars viņus mudināja lūkoties tālāk par esošo situāciju un noteikt pašiem savus standartus. Viņi brauca pa pasauli, lai iegūtu labākos materiālus, aizceļojot pat uz Ēģipti, kur atrodami visaugstākās kvalitātes zirgu astri. Kopš tā brīža zirgu astri no arābu zirgiem ar spožo spalvu tika nogādāti Šēpingā un mazgāti un skaloti tīrā upē, kas plūst gar fabriku.

Drīz Hedas ciemats kļuva par mazu augošajam ģimenes uzņēmumam, un 1924. gadā Jansons apsvēra iespēju pārcelt uzņēmumu uz Stokholmu. Galvaspilsētā bija vairāk klientu, un “Hästens” produkcijas tirdzniecība universālveikalā “Nordiska Kompaniet” pilsētas centrā jau ritēja raiti. Vieta fabrikai tika meklēta Sundbībergā (Sundbyberg), netālu no Stokholmas, taču plaukstošā mīlestība drīz vien ieceres mainīja, un tā vietā “Hästens” pārcēlās uz Šēpingas pilsētu. Iemesls tam bija Astrīda, meitene no Šēpingas, kura bija nolaupījusi Dāvida Jansona sirdi, un nākamajā gadā piedzima pāra pirmais bērns — Solveiga. Kopš tā laika šajā pilsētā atrodas “Hästens” galvenā mītne.

1926. gadā uzņēmums papildus gultu izgatavošanai sāka izgatavot arī segas un spilvenus, izmantojot labākās dūnas un spalvas, kādas bija pieejamas.

20. gs. 30. gados ģimene atklāja būtiskas izmaiņas miega kultūrā. Ja pirms tam daudzi uz nakti klāja dīvānu, kas kalpoja par gultu, tad tagad daudzi arvien vairāk sāka apmēbelēt atsevišķas guļamistabas un ieguldīt kārtīgās gultās. 1935. gada 13. janvārī “Hästens” logotips Zviedrijā tika reģistrēts kā preču zīme. Preču zīme šodien vēl aizvien ir spēkā.

Kad 20. gs. 40. gadu vidū “Hästens” bija izaudzis no savam telpām, sakās plānu veidošana par turpmāku paplašināšanos. Jansons vēlējās ne tikai paplašināties, bet arī izveidot jaunu sapņu fabriku. Desmitgades beigās viņš sazinājās ar Ralfu Erskinu (Ralph Erskine), tajā laikā mazpazīstamu arhitektu. Erskina stils Jansonu uzrunāja, un viņš arhitektam uzdeva projektēt jauno rūpnīcu. Rezultātā tika uzbūvēta ēka, kas it nemaz nelīdzinājās parastajām rūpnīcu ēkām. Sākotnēji dēvēts par “The Tivoli”, unikālais dizains ar elegantām līnijām un gaisīgām arkveida formām Zviedrijas arhitektu vidū ieguva ikonas statusu.

Kā kvalitātes un izturības solījumu Jansons visām gultām ieviesa 25 gadu garantiju. Mērķis bija ražot tādas gultas, kas pēc 25 gadiem būtu tikpat ērtas (vai vēl ērtākas) kā pirmajā naktī.

Kad “Hästens” 1952. gadā svinēja savu gultu ražošanas simtgadi, karalis Gustaf VI Ādolfs to iecēla par Karalisko sagādnieku, nākamajā gadā apmeklējot rūpnīcu Šēpingā, tādā veidā oficiāli apliecinot uzņēmuma izstrādājumu augsto kvalitāti. Tajā pašā gadā zviedru “America Line” iegādājās “Hästens” gultas savam kruīza lainerim “M/S Gripsholm”. “Hästens” augstākās kvalitātes reputācija sāka izplatīties.

Dāvida Jansona meita Solveiga 20. gs. 50. gadu vidū daudzus gadus strādāja par finanšu vadītāju un 1963. gadā kopā ar vīru Džeku Rīdu (Jack Ryde) un jaunāko māsu Eteles un Ivonnas atbalstu uzņēmās operatīvo atbildību. Uzņēmējdarbība nepārtraukti paplašinājās vairākos virzienos, iekļaujot mēbeļu, sēdekļu un atzveltnes spilvenu ražošanu.

Mākslas un dizaina entuziasts Džeks Rīds vēlējās izstrādāt atšķirīgu augstas kvalitātes rakstu, kas spētu reprezentēt zīmolu. 1978. gadā viņš izstrādāja “Hästens Blue Check”, iepazīstinot ar to mēbeļu izstādē Zviedrijā. Pamanāmais dizains nekavējoties izpelnījās zviedru preses kritiku. Svaigais zili-balti rūtainais raksts bija pretrunā 70. gadu brūnās, zaļās un oranžās krāsas modei; tas pilnīgi atšķīrās no visa, kas jelkad bija redzēts uz gultas. Tomēr vēsture ir atzinusi šo izvēli par gudru. Džeks Rīds izaicināja un līdz ar to arī mainīja ierasto un tradicionālo gultu izskatu un to funkciju.

1988. gadā, desmit gadus pēc “Blue Check” ieviešanas, uzņēmuma vadības grožus pārņem Jans Rīds (Jan Ryde). Gluži tāpat kā viņa vectēvam, arī Jana Rīda “Hästens” ceļojumu daļēji veido mīlas stāsts, kad viņš satiek skaistāko meiteni, kādu jebkad ir redzējis: Anni Lī no Šēpingas. Pievērsies karjerai Linčēpingas Tehniskajā universitātē, kur viņš studentiem mācīja rūpniecisko ekonomiku un bija doktora grāda kandidāts, viņš tomēr nolēma pamest universitātes dzīvi un pārcelties atpakaļ uz mājām, lai vadītu “Hästens” darbību un izveidotu ģimeni.

Šodien viens no viņu četriem gados jaunajiem dēliem jau ir ienācis ģimenes uzņēmumā. Rīda vadībā uzņēmums pastiprināti koncentrējās uz galveno uzņēmējdarbību, un pieprasījums pēc dabīgam rūtainām gultām visā pasaulē dramatiski pieauga.

1995. gadā karalis Kārlis XVI Gustaf otro reizi iecēla “Hästens” par karalisko sagādnieku.

Pieprasījums pēc “Hästens” gultām turpināja pieaugt, un 1998. gadā, uzņēmumam turpinot augt, tiek nolemts paplašināt rūpnīcu. 50 gadus pēc pirmās sapņu fabrikas projektēšanas savas karjeras sākumā nu jau slavenais arhitekts Ralfs Erskins atgriezās, lai izstrādātu rūpnīcas ēkas tālāko paplašināšanos.

Jans ar lepnumu ienes tradīcijas 21. gadsimtā, un šodien mazais ģimenes uzņēmums ir paplašinājis savu darbību, aptverot 45 valstis Eiropā, Āzijā un Amerikā. Gultas joprojām tiek izgatavotas no tiem pašiem dabīgajiem materiāliem un ar tādu pašu izcilības garu kā toreiz, kad Pērs Ādolfs pirms 170 gadiem izgatavoja savas pirmās gultas.